Patērētāju atzinība un pārdomāti argumenti nosargā "Rīgas šampanieti"

"Latvijas Balzams" (LB) ir vienīgais dzirkstošo vīnu ražotājs Latvijā, kurš savu vadošo produktu "Rīgas šampanieti" pēc īpašas tehnoloģijas ražo jau kopš 1952.gada. Eiropas Savienības (ES) likumdošana nosaka, ka par Champagne drīkstētu saukt tikai tādu dzirkstošo vīnu, kas ir ražots Francijā Šampaņas provincē no tur audzētām "Chardonnay" vīnogām un noteikta tehnoloģiskā procesa ceļā, ar to aizsargājot šī dzēriena ģeogrāfisko izcelsmi. Latvijai 2004.gadā, iestājoties ES, radās nozīmīgs apdraudējums zīmola "Rīgas šampanietis" pastāvēšanai.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai saistošas kļuva arī tās ES regulas, kas nosaka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu. Apzīmējuma Champagne lietošanu nosaka regula par vīna tirgus kopējo organizāciju [1], kurā ir noteikts, ka "tiesības izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un citus tradicionālus terminus ir ļoti vērtīgas: noteikumiem tādēļ būtu jāreglamentē šīs tiesības un jāparedz šādu terminu aizsardzība; lai veicinātu godīgu konkurenci un lai nemaldinātu patērētājus". Atbilstoši šīs regulas apsvērumiem produkta apraksts, noformējums un reklāma nedrīkst maldināt vai radīt neskaidrību par to ģeogrāfisko izcelsmi [2].

Eiropas Komisija (EK) bez liekas kavēšanās ķērās pie šīs lietas izskatīšanas un uzskatīja, ka apzīmējumam "šampanietis" no etiķetes jāpazūd. Tomēr astoņus gadus pēc lēmuma pieņemšanas, etiķeti joprojām rotā nosaukums "Rīgas šampanietis", kas panākts ar rūpīgu interešu aizstāvības [3] darbu ES augstākajās institūcijās.
Interešu pārstāvniecība ar mērķi saglabāt nosaukumu "Rīgas šampanietis"

Uzņēmuma mērķis nebija mainīt ES likumdošanu, bet gan pārstāvēt viena konkrēta uzņēmuma un produkta intereses esošās likumdošanas ietvaros. LB konsultanti šajā gadiem ilgajā procesā bija Latvijā pazīstams juridisko pakalpojumu uzņēmums ar solīdu darba pieredzi Eiropā. Konsultanti sagatavoja argumentu bāzi diskusijai ar iesaistītajām EK institūcijām, palīdzēja sabiedriskās domas aptaujas formulēšanas procesā un Latvijas vārdā īstenoja saraksti ar iesaistītajām institūcijām interešu aizstāvības process notika ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kas ir valsts mēroga institūcija ar tiesībām aizstāvēt vietējo ražotāju lauksaimniecības, tātad arī pārtikas un izejvielu nozarē.

Latvijas pozīcija tika balstīta uz vairākiem argumentiem, kas tika juridiski pieradīti. To pamatdoma - Rīgas šampanietis visā savā vēsturiskajā pastāvēšanas laikā un vēsturiskajā tirgū – Latvijā nekad patērētāju apziņā nav ticis asociēts ar Francijā, Šampaņā ražotu dzērienu Champagne un ir lokālas izcelsmes produkts izmantots lietošanai lokālā tirgū. Šī produkcija patērētāju vidū ir ar augstu atpazīstamības pakāpi, piemēram, Rīgas šampanietis pēdējos gados nemainīgi ir viens no trim populārākajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā, ko apliecina patērētāju aptaujas un statistika. Aptauju rezultātā secināts, ka arī vārdu "šampanietis" mūsu iedzīvotāji uztver kā sugas vārdu, attiecinot to uz visa veida dzirkstošajiem vīniem nevis dzērienu, kas izgatavots Šampaņas provincē un pasaulē pazīstams kā Champagne.

Ar vēsturisko argumentāciju interešu aizstāvībai nepietiek

Lai varētu saglabāt iespēju vismaz Latvijas tirgū un konkrētajā rūpnīcā, kas ilgstoši ir ražojusi dzērienu ar nosaukumu "Rīgas šampanietis", turpināt ražot šo produktu, bija vajadzīgi nopietni argumenti, kā pārliecināt Eiropu par to, ka uzņēmums nenonāk konfliktā ar likumiem, nav neko pārkāpis un var turpināt ražot savu produktu.

Pirmie argumenti, ar kuriem uzņēmums vērsās Eiropas Komisijas DG AGRO (Lauksaimniecības direktorātā), bija vēsturiski pamatoti. Apzīmējums "šampanietis" mūsu ražotajos produktos lietots jau vairāk kā 50 gadus pirms pievienošanās ES.

Taču vēl būtiskāk bija tas, ka Latvijā apzīmējums "šampanietis" netiek izmantots kā ģeogrāfiska norāde. Jau ES iestāšanās sarunu laikā veiktajā sarunu procedūrā saistībā ar vārda "šampanietis" lietošanu Latvijai tika norādīts uz to, ka ir kategoriski aizliegts izmantot vārdu "šampanietis" kā ģeogrāfisko norādi TRIPS līguma  22. panta [4] pirmās daļas izpratnē [5] . Nevienai no pusēm iestāšanās sarunu laikā nevarēja būt nezināms apstāklis, ka Latvijā pastāv reģistrētas preču zīmes, kuras ietver nosaukumu "šampanietis", bet kuras Latvijas tiesu vērtējumā norāda uz šampanieti, nevis kā uz ģeogrāfisko norādi saistībā ar kādu konkrētu valsti, bet gan kā uz dzirkstošo vīnu tipu. Latvijas puse pieņēmusi zināšanai, ka apzīmējumu „šampanietis" nav atļauts lietot kā ģeogrāfisku norādi.
Līdz ar to tika pamatots, ka ne iestāšanās brīdī ES, ne arī jebkad vēlāk Latvija neatradās pārkāpuma situācijā attiecībā uz vārdu "šampanietis" vai "šampanskoje" lietojumu reģistrētajās preču zīmēs saistībā ar Regulas Nr. 1493/1999 prasībām, kā jau iepriekš ticis norādīts Latvijas atbildē uz EK brīdinājuma vēstuli.

Argumentācijas stiprināšanai veic iedzīvotāju uztveres pētījumu

Lai piešķirtu atļauju LB paturēt vēsturisko nosaukumu "Rīgas šampanietis", ES institūcijas pieprasīja nopietnus argumentus minēto apgalvojumu sakarā. Lai radītu nopietnu, pierādījumos balstītu ("evidence based") argumentāciju, juristi veica milzu izpēti par agrākiem EK un tiesu lēmumiem - precedentu izpēti - un  mūsu vēsturiski un nacionālo tradīciju līmenī pamatotu vārda "šampanietis" izmantošanas argumentāciju.

2010.gada nogalē uzņēmums piesaistīja partneri, pētījumu uzņēmumu un veica nopietnu pētījumu par tematu "Kāda ir šampanieša uztvere Latvijā", aptverot reprezentatīvu 1000 Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Būtiskākā argumentācija, kas izveidota balstoties uz pētījuma rezultātiem.
-    60.5% respondentu zina tādu dzērienu kā šampanietis. Tātad, tika iegūts arguments, ka – jā, vārds "šampanietis" Latvijā ir zināms.
-    ļoti liela daļa patērētāju - vairāk kā 80% lielākajā daļā no vecuma grupām, apgalvo, ka lieto šampanieti vismaz 1 - 2 reizes gadā. Kas liek aizdomāties – tāda maza, ne pārāk bagāta valsts kā Latvija, bet visi lieto šampanieti.
-    no visa iedzīvotāju skaita 11% iedzīvotāju to lieto reizi mēnesī vai biežāk. Un kopumā 84% iedzīvotāju šampanieti lieto 1 - 2 reizes gadā, kas paplašina kontekstu.
-     Šampanieša zīmola izvēles ziņā parādījās interesants fakts, ka visbiežāk (59.7%) tiek izvēlēts tieši "Rīgas šampanietis", kas, protams, nav Šampaņas produkts. Tam seko "Martini", "Sovetskoje" un citi dzērieni, bet nevienā vietā neparādās kāds no franču slavenajiem zīmoliem, kas patiešām ir ražoti Šampaņas provincē.
-    Apgalvojumam, ka šampanietis tiek ražots Francijā piekrīt 58% cilvēku. Bet 41% apgalvo, ka šampanietis tiek ražots arī Latvijā! Un tad ar krietni lielāku atstarpi seko Itālija, Krievija, Spānija, Vācija. 9% respondentu apgalvo, ka šampanieti noteikti ražo gandrīz visās vai visās valstīs. Faktiski, tas lielā mērā parāda to, ka vārds "šampanietis" Latvijā ir sugas vārds, ar kuru apzīmē dzirkstošu vīnu.
-    Jautājot par šampanietim piemītošajām īpašībām - kāds tad īsti ir šampanietis un kādam ir jābūt dzērienam, lai jūs to sauktu par šampanieti? 98% respondentu saista šampanieti ar tā īpašībām nevis izcelsmes vietu. Tikai 2% respondentu uzskata, ka jā, šampanietim ir jābūt no Francijas. 69% iedzīvotāju uzskata, ka dzirkstošs dzēriens ar burbulīšiem, gāzēts – tas ir šampanietis!

 

Lai aizstāvētu Latvijā  iecienīto zīmolu "Rīgas šampanietis", talkā nākusi arī  valodniecība – tā vārds "šampanietis" ir parasts lokāms latviešu valodas vārds – sugas vārds, proti, pēc latīņu valodas parauga sešos locījumos [6] . Tai skaitā, vārds "šampanieti" var tikt lietots un sekojoši locīts gan vienskaitlī, gan arī daudzskaitlī, proti, šampanieši, šampaniešiem utt. [7], kas ir pilnīgi atšķirīgi no apzīmējuma Champagne lietojuma franču vai angļu valodās, kur tas vispār nav lokāms.

Interešu pārstāvniecības rezultātā saglabāts nosaukums "Rīgas šampanietis"

Apkopotie rezultāti pārsteidza atbildīgās institūcijas, kā rezultātā jautājums joprojām tiek skatīts, bet ES institūcijām acīmredzami trūkst argumentācijas, lai apzīmējuma "šampanietis" lietošanu Latvijas teritorijā aizliegtu. Šobrīd LB ir vienīgais Latvijā, kas lieto vārdu „šampanietis". Agrāk tas parādījās dažādās preču zīmēs, piemēram, "Sovetskoje šampanskoje". Tagad tas ir kļuvis vienkārši par "Sovetskoje". Arī LB zīmolu "Rīgas šampanietis" drīkst lietot tikai Latvijas tirgū un tikai LB ražotiem dzērieniem, kas ražoti konkrētajā LB ražotnē. Visos pārējos vairāk kā 20 pasaules tirgos, produkts pazīstams kā "Riga Sparkling Wine".

 

[1] Padomes 1999.gada 17.maija regula Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju, preambulas 54.apsvērums. Official Journal, L 179, 14.07.1999., pp.  0001-0084.

[2] Turpat, 47.-48.pants

[3] likumīgu interešu saskaņošanas un lēmumu pieņemšanas instruments, kas nodrošina labu pārvaldības principu ievērošanu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu tiek saprasta arī kā lobēšana.

[4] Marakešas līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1C pielikums “Līgums par ar tirdzniecību saistītajiem intelektuālā īpašuma aspektiem” [TRIPS līgums]: LR starptautiskais līgums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 30. decembris, nr. 388/399.

[5] CONF-LV 53/02; Eiropas Komisijas 11.12.2003. atbilde  (ELARG/EL D(2003) 35317).

[6] Vārda “šampanietis” locījumi. Tildes datorvārdnīca. Pielikums nr. 53

[7] Turpat.