Kultūras ministres krīzes komunikācija - klusēšana

Uz kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes publiskās komunikācijas problēmām, mediju telpā virmojošās diskusijas ar literātiem kontekstā,  nu jau norādījušas arī Latvijas augstākās amatpersonas. Tikmēr pati ministre slimo, bet viņas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa plašākus komentārus nesniedz. Vortāls „7guru.lv" vērsies pie vairākiem komunikācijas nozares profesionāļiem, lai pētītu viņu viedokli šajā jautājumā. Izdevies saņemt vien pāris atbildes, bet tieši argumentācija to nesniegšanai parāda patiesos konflikta, kas nu jau pāraudzis komunikācijas krīzē, apmērus.

Neskatoties uz ministres slimību, publiskā konflikta eskalācija turpinās. Kultūras nozares pārstāvji turpina publiski paust viedokļus par ministres darbu, kamēr atbildes no Kultūras ministrijas puses neseko. Uz vortāla "7guru.lv" uzdotajiem jautājumiem Ž. Jaunzemes-Grendes padomniecei sabiedrisko attiecību jautājumos I. Bērziņa atbildes nav sniegusi, norādot, ka viņa atbildēs tad, kad būs šāda iespēja. Taisnīguma labad jāatzīst, ka jautājumi tika uzdoti dienas otrajā pusē, ceturksni pirms trijiem, lūdzot atbildēt steidzamības kārtā, līdz pulksten četriem pēcpusdienā. Tomēr vai tad tieši operatīvas atbildes uz žurnālistu jautājumiem nav preses sekretāru, ministru padomnieku sabiedrisko attiecību jautājumos vistiešākie pienākumi?

Tikmēr uz komunikācijas problēmām jau norādījušas arī valsts augstākās amatpersonas. Premjerministrs Valdis Dombrovskis medijiem paudis viedokli, ka starp kultūras ministri Žanetu Jaunzemi – Grendi un kultūras nozari nepieciešams dialogs, lai saprastu domstarpības un tās risinātu. Savukārt valsts prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar premjeru norādījis, ka, ja kultūras ministrei Ž. Jaunzemei-Grendei neizdosies atrast kopīgu valodu ar nozares pārstāvjiem, viņai ir jāizdara secinājumi. Abas amatpersonas ir vienisprātis arī jautājumā, ka radušās domstarpības jārisina, kad ministre būs beigusi slimot.

"Balta" komunikācijas vadītāja Ilze Rassa, kas iepriekš bijusi eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāre un tieši saskārusies ar valsts amatpersonu publisko komunikāciju, vortālam "7guru.lv" pauda viedokli, ka minētās situācijas nozīmība publiskajā telpā tiek pārspīlēta. "Sabiedrībai pieejamā informācija par nesaskaņām ir tikai atsevišķas, medijos vai sociālajos tīklos izceltas detaļas, tomēr, neesot iesaistītam procesos, nav iespējams pilnībā objektīvi iepazīt situāciju pēc būtības. Publiskās informatīvās telpas vērotājam šādos gadījumos jāatceras, ka patiesībai ir divas sejas, proti, abām no pusēm ir vērā ņemami argumenti. Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un kultūras nozares pārstāvju publisko nesaskaņu diskusija nav ārkārtējs notikums - tā ir līdzvērtīga daudzām citām situācijām, kad nozares pārstāvjiem un to pārstāvošām amatpersonām ir atšķirīgi viedokļi kādā jautājumā, kas talkā ņem informatīvo vidi, lai dalītos ar  savu sāpi, savu pozīciju. Galvenais šādās situācijās ir abu pušu publiski raidītie signāli par vēlmi (ja tāda ir!) risināt sarunas, definējot kopīgu valodu un vienotu mērķi, vienlaicīgi cenšoties izvairīties no vainīgo meklēšanās," norāda I. Rassa.

Vairāki citi aptaujātie eksperti, pēc detalizētas iepazīšanās ar šī gadījuma publiskās komunikācijas hronoloģiju, uzsvēra, ka īsa komentāra sniegšana ir visai sarežģīta. Šeit iespējams runāt jau par krīžu komunikācijas gadījumu, kuru iztirzāt sīkāk, ko vairāki eksperti arī solījuši darīt jau tuvāko dienu laikā.

Tostarp sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" valdes priekšsēdētāja Iveta Antonišķe savā blogā norāda: „Komunikācija ar kultūras nozaru pārstāvjiem nav viegls uzdevums nevienam, jo radošas personības uzšvirkst kā sērkociņš, ja nejūt no valdību pārstāvoša sarunu partnera vismaz vēlmi izprast nozares sāpi un problēmas. Taču tik nopietnu uzbrukumu Kultūras ministram es neatceros kopš laika, kad šai amatā bija pats Raimonds Pauls."

I. Antonišķe arī norāda, ka pagale nedeg viena, arī konkrētā gadījuma komunikācija no literātu puses iespējams bijusi ne tik korekta, tomēr ir labi saprotama kultūras pārstāvju sāpe par līdz šim tik maz pievērsto uzmanību un atbalstu viņiem, jo sevišķi literatūras nozarei. Tādēļ, viņasprāt, šis vairs nav konflikts tikai ar konkrēto ministri, bet valsts kultūras politiku kopumā.

Runājot par Ž. Jaunzemes-Grendes komunikāciju, I. Antonišķe norāda, ka ar cilvēkiem ir jārunā un īpaši daudz jārunā, kad cilvēki "vārās", kad viņiem sāp un  viņi nejūtas sadzirdēti. "Es saprotu, ka ir grūti būt nesaprastam, bet vēl smagāk būs, ja nekas netiks darīts, lai kāds vismaz gribētu ieklausīties," Kultūras ministres šā brīža komunikāciju komentē I. Antonišķe.

Jāpiekrīt I. Rassas teiktajam par to, ka pēc būtības šī ir Latvijas politiskajā vidē ierasta diskusija, līdzīgi kā, piemēram, uz ikvienu Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izteikumu reaģē izglītības nozares darbinieki. Taču ne jau abu pušu viedokļu atšķirības ir šī gadījuma pamatā, bet gan izteikts komunikācijas vakuums no vienas, šoreiz Ž. Jaunzemes-Grendes puses. Tādēļ taisnība ir arī I. Antonišķes viedoklim par to, ka šī brīža klusēšana no komunikācijas krīzes var radīt politisku krīzi.