Kaitinoša ķēdes vēstule? Nē, virālā filantropija!

Internets ir spēcīgs komunikācijas kanāls un arvien vairāk fiziskās pasaules disciplīnas dodas arī virtuālajā vidē. Virālā filantropija ir viens no nesenākajiem interneta pasaules fenomeniem, kuru gana primitīvā līmenī Latvijā pazīstam jau sen. Dažus tik kaitinošās ķēdes vēstules "draugiem.lv" ar aicinājumiem palīdzēt un ziedot ir viena no virālās filantropijas formām. Ķēdes vēstuļu skaits iespējams samazinās, tomēr Latvijā parādās mobilās aplikācijas ziedošanai un citas interneta platformas, kas liecina par pieaugošo aktualitāti arī pie mums. Eksperti norāda, ka virālā filantropija pasaulei jau sen ir bijusi nepieciešama, tehnoloģiju laikmetā ļaujot no darījumu pasaules atkal kļūt par attiecību pasauli. Un lai gan varētu šķist, ka veikt virālās filantropijas aktivitātes ir elementāri, jo tās visas taču saistītas ar cēliem mērķiem, izrādās, ka arī šeit pamatā ir rūpīga plānošana un grūts darbs.

Kā darbojas virālā filantropija?

Skolēnu autobusa kārtības uzraudze Kārena Kleina (Karen Klein) nelūdza pasaulei līdzjūtību un vēl jo mazāk naudu. Tomēr, kad interneta lietotāji noskatījās sirdi plosošo virālo video, kurā skolēni izņirgājas par kundzi gados, pasaule sniedzās pēc saviem naudas makiem.

Šo mūsdienās jau labi pazīstamo parādību dēvē par virālo filantropiju, kuras metodes interneta lietotāji izmanto visdažādākajos sociālajos medijos un interneta platformās, lai pievērstu uzmanību problēmām un savāktu ziedojumus cilvēkiem, kuriem tie visvairāk nepieciešami.

K. Kleinas video internetā pamanīja kāds vīrietis, kuram tas atsauca atmiņā paša sāpīgo pieredzi, saskaroties ar emocionālo vardarbību un ņirgāšanos. Viņš nolēma rīkoties un caur interneta masu labdarības (crowdfunding) platformu "Idiegogo" savākt līdzekļus K. Kleinas jau sen pelnītajām brīvdienām. Viņa uzstādītais mērķis tika pārspēts ar uzviju - piecu stundu laikā tika savākti 5000 ASV dolāru, kuriem sekoja vairāk kā 680 000 ziedotu dolāru nākamo 11 dienu laikā. Viņa veidotā kampaņa "Let's Give Karen – The bus monitor – H Klein A Vacation!" spilgti parāda interneta kopienu spēku, apvienojot tās vienotam mērķim.

Virālā filantropija tehnoloģiju pasauli padarījusi cilvēcīgāku

"Internets ikvienam mūsdienu cilvēkam ir devis iespēju kļūt par sava veida Betmenu," uzskata sociālo ziņu vietnes, kura bieži tiek izmantota virālās filantropijas mērķiem, "Reddit" dibinātājs Aleksis Ohanians (Alex Ohanian).

Arī A. Ohanians ir labi pazīstams ar interneta labdarības spēku. Viņš tikai 36 stundu laikā spēja piesaistīt 15 000 ASV dolāru, kampaņas un "anti-SOPA" (Stop Online Piracy Act) vēstījuma radīšanai.

Labdarības kustību internetā var radīt ikviens indivīds un ikviena organizācija un šādi gadījumi pasaulē novērojami ne mazums. Pēc "Indiegogo" datiem, platformas, kuras interneta labdarības akcijās spēj iesaistīt visvairāk cilvēku, ir "Youtube.com", "Facebook.com" un "Twitter", kā arī lielākie pasaules blogi.

Parādoties ikvienam netaisnīguma, pāri darījumu un sāpju gadījumam interneta vidē, filantropija kļuvusi par loģisku nākamo soli.

"Sociālie mediji un interneta labdarība ir spējīga mainīt veidu kā cilvēki skatās uz notikumiem un lietām, mainīt to vērtības," uzskata Slava Rubins (Slava Rubin), "Indiegogo" dibinātājs un vadītājs.

"Es uzskatu, ka cilvēce no darījumu pasaules ir kļuvusi par attiecību pasauli."

"Indiegogo" ir viena no iecienītākajām, bet nebūt ne vienīgā šāda veida platforma internetā.

Arī vēlme nodarboties ar virālo filantropiju izplatās virāli

Daudzi projektu vadītāji pievēršas šai iespējai pēc tam, kad pamana citu kampaņu milzīgos sasniegumus. Kolīna Veinraita (Colleen Wainwright) vēlējās paveikt ko nozīmīgu savā 50. dzimšanas dienā un uzstādīja mērķi savākt 50 000 dolāru kādai Losandželosas nevalstiskajai organizācijai, kas atbalsta pusaugu meitenes, rakstnieces. Šo ideju K. Veinraita aizguva no kāda drauga, kura darbošanos vienā no interneta finansējuma piesaistes platformām pamanīja.

Kampaņa "50 for 50 for WriteGirl" pārspēja visas cerības. K. Veinraitai izdevās savāk vairāk kā 61 000 ASV dolāru līdz savai dzimšanas dienai, kuram pievienojās vēl 50 000 liels anonīms ziedojums.

Pirmie ieroči – epasts un paziņu loks

K. Veinraita apgalvo, ka patiesībā, lai kampaņu iekustinātu, darījusi ļoti maz. Viņa izmantojusi savu personīgo e-pasta kontaktu sarakstu, kurā ir aptuveni 3000 adrešu, kā arī radījusi kopumā divas ziņas internetā – vienu savā blogā un otru sava bloga ikmēneša jaunumu vēstulē. "Es rakstīju cilvēkiem, ka strādāju pie slepena projekta, lai nosvinētu savu 50. dzimšanas dienu, un ziņkārīgākos, kas vēlējās uzzināt par šo projektu ātrāk kā citi, aicināju piedalīties ar savu ziedojumu," stāsta K. Veinraita. Gandrīz visi viņas uzrunātie cilvēki bija ieintriģēti un gatavi iesaistīties, kā rezultātā aptuveni 10 000 ASV dolāru tika savākti jau pirmajā dienā.

S. Rubins stāsta, ka minētos vienas pieredzes secinājumus apstiprina arī statistika. "Tiklīdz rodas sniega bumbas efekts, kas parasti sastāda 30-40% no kopējā finansējuma, projektam izveidojas sociāls nozīmīgums un tajā sāk iesaistīties arī svešinieki.

Ticiet vai nē, bet ierocis numur viens interneta finansējuma piesaistē ir tieši e-pasts.

Tā ir vieta, kur vispirms nepieciešams ieinteresēt savu paziņu loku un tad var droši startēt kanālos uz āru," stāsta S. Rubins.

Lielāku panākumu gūšanai iesaistiet video

Vairāki K. Veinraitas draugi nekavējoties piekrita ziedot kampaņai, kad tā sākās, bet viņa pati īpaši rūpējās par to, lai lūgumi pēc naudas nebūtu pārlieku uzstājīgi. Kampaņu attīstot, K. Veinraita iesaistīja arī tviteri un "Facebook.com", kā arī būtisku pienesumu tad sniedza "Youtube.com".

"Kampaņā iesaistīju video, jo mani bloga ieraksti un intervijas ar sievietēm rakstniecēm neradīja pietiekamu interesi," skaidroja K. Veinraita. Viņa gan atzīst, ka nesekoja līdzi video skatījumiem un to korelācijai ar ziedojumiem, bet ir skaidrs, ka video cilvēkiem patīk un viņi sniedza savu atgriezenisko saiti ziedojumu formā.

S. Rubin stāsta, ka analizējot desmitiem kampaņu, ir izdevies identificēt vairākus būtiskus priekšnosacījumus tam, lai tās būtu veiksmīgas – un video viennozīmīgi ir numur viens.

Kampaņas ar video elementiem piesaista par 114% vairāk ziedojumu kā kampaņas bez tiem. Lietotāji, kas savas kampaņu lapas papildina reizi piecās dienās vai biežāk savāc ievērojami vairāk līdzekļu kā tie, kas to dara reizi 20 dienās vai retāk. Un visbeidzot, ja kampaņas komandā ir četri vai vairāk cilvēki, tā iegūst par 70% lielāku finansējumu, kā tie ar viena cilvēka komandu.

Lai gan varētu izskatīties, ka popularizēt virālās filantropijas aicinājumus iesaistīties interneta vidē ir ļoti vienkārši, jo mērķi bieži vien ir ļoti cēli, interneta finansējuma piesaiste patiesībā ir smags darbs un ziedošanās, lai šo iesaisti radītu.

"Ikvienā jomā kādreiz gadās izvilkt laimīgo lozi," uz K. Kleinas interneta finansējuma piesaistes eksploziju norāda K. Veinraita, "tomēr lielākā daļa veiksmes stāstu, ko esmu redzējusi, ir sūra un ilga darba augļi, turklāt šīs kampaņas cilvēkiem bieži vien piedāvājušas ko ārkārtīgi intriģējošu. Man šķiet, ka daudzi domā, ka viss, kas darāms, ir kampaņas palaišana un cilvēki paši nāks, it kā būtu kāda maģiska interneta svira, kuru paraujot nauda tek aumaļām."

Virālā filantropija piedzīvo uzplaukumu un "ievelk"

Ir skaidrs, ka tiešsaistes filantropija šobrīd piedzīvo strauju popularitātes pieaugumu gan starp projektu vadītājiem, gan ziedotājiem, piesakot spēcīgu konkurenci tradicionālajām finansējuma piesaistes formām un iespējams drīzumā tās pat aizstājot. Vienalga vai runa ir par līdzekļu vākšanu "Indiegogo" vai nozīmīgu pārmaiņu ieviešanu caru petīcijām "Change.org", filantropi izmanto interneta vides viralitāti, lai pasauli informētu par vērtīgiem notikumiem.

Vīrieties, kurš savāca līdzekļus skolēnu autobusa uzraudzei, K. Kleinas kampaņas mājas lapu ar tekstu: "Patiesību sakot, jūs visi esat mani iedvesmojuši darīt vairāk. Man padomā ir vairāki lieli projekti, kas palīdzētu sniegt pozitīvas pārmaiņas cik vien iespējams cilvēkiem. Es jūs informēšu. Pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība."

Un tieši šie vārdi šķiet visprecīzāk paskaidro virālās filantropijas īpašo mērķi – palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, pat tad, ja viņi nelūdz.