7 GURU rokasgrāmata sniedz esošajiem un topošajiem sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas speciālistiem vērtīgus padomus par terminoloģiju, mācību iespējām un informācijas resursiem internetā.
Integrēto komunikāciju vārdnīca
BTL (Below the Line)
Mārketinga komunikāciju komplekss, kas ir atšķirīgs no tiešās reklāmas (Above the Line). Sevī ietver pārdošanas simulāciju, merčendaizingu, POS materiālus, tiešo mārketingu, sabiedriskās attiecības. BTL no reklāmas atšķiras ar iedarbošanās līmeni uz mērķa auditoriju. BTL ļauj virzīt reklāmas ziņojumu vai aicinājumu pirkt tieši katram patērētājam individuāli, šajā gadījumā ziņojumam ir maksimāli individuāls un personisks raksturs, mijiedarbības vieta tiek maksimāli pietuvināta pārdošanas vietai vai vietai, kur tiek pieņemts lēmums par pirkumu.
Starp BTL un reklāmu atšķirība ir redzama tikai iedarbības veidu izvēlē uz mērķa auditoriju, tas ir, BTL ir dažādi reklāmas iedarbības veidi, kas mērķēti uz nelielu (konkretizētu) mērķa auditoriju.
Product Placement (PP)
Zīmola vai pašas preces izvietošana mākslas vai televīzijas filmās, seriālos, televīzijas pārraidē vai šovā, datorspēlēs, mūzikas klipā, multiplikāciju filmās ar reklāmas mērķi, nolūkā radīt produkta zemapziņas asociācijas ar varoni vai mākslas darba sižetu.
Krīžu vadība (Crisis Management)
Sabiedrisko attiecību virziens, kurš par galveno uzdevumu izvirza iespējamo krīzes situāciju prognozēšanu un stratēģiju izstrādi to kontrolei un paredzēšanai. Krīzes situācijās tā ir komunikāciju procesa vadīšana, kas mērķēta uz organizācijas pozīcijas izplatīšanu, ietekmi un problēmas uztveri, baumu un dezinformācijas izplatīšanās novēršanu, krīžu seku neitralizāciju vai minimizāciju. Par profesionalitātes augstāko etalonu tiek uzskatīta problēmu vadīšanas orientēšanās ne tikai uz organizācijas pasargāšanu no ārējo faktoru ietekmes, bet arī uz labumu gūšanu no uzņēmuma lietišķās aktivitātes palielināšanās uz faktu neitralizācijas rēķina, kas apdraud tās priekšrocības, kuras tam piemīt.
Zīmols (Brand)
1. Tirdzniecības marka, kurai piemīt emocionāli novērtējams saturs.
2. Tirdzniecības marka, kuru ir izdevies reklamēt līdz tādai virtualitātes stadijai, ka tā nosaka patērētāja sociālo stāvokli vai viņa dzīves stilu, izraisa patērētājā individuālu atbildes izjūtu, modina pastāvīgu asociāciju ar noteiktām izjūtām vai noskaņojumu.
Zīmolu raksturojošās īpašības: uzticība zīmolam, gaidāmā kvalitāte, informētības līmenis par zīmolu.
Brendings (Branding)
Māksla un zinātne ilglaicīgi piesaistīt patērētāju kādai konkrētai tirdzniecības markai.
Bekgraunders (Backgrounder)
Pastāvīga informācija par notikumu, kas tiek regulāri nosūtīta ar mērķi uzturēt nemitīgu jaunas informācijas plūsmu no uzņēmuma, kā arī informācija, kas papildina īsas ziņu preses relīzes, – dažādi apstākļi, kas ietekmē kādu notikumu vai notikumu pirms tam, kurš kļuva par cēloni, kas varētu palīdzēt žurnālistiem sagatavot precīzus materiālus, bez izkropļojumiem.
Iekšējās attiecības (Employee relations)
Sabiedrisko attiecību virziens, kurš par galvenajiem uzdevumiem izvirza darbinieku viedokļu un uzvedības vadīšanu attiecībā pret vadību, pašu uzņēmumu un konkurentiem; pamata vērtību izveide, uz kuru balstās darbinieki savas uzvedības veidošanā un sevis pozicionēšanā uzņēmumā, tas ir, pašregulācijas efekta radīšana kolektīvā. Mērķa auditorija šajā gadījumā ir vadošais personāls, speciālisti, strādnieki, tirdzniecības filiāļu, tīklu un pārstāvniecību darbinieki, arodbiedrības, veterāni, darbinieku ģimenes. Plašāk izplatītās darba metodes – korporatīvo uzdevumu izplatīšana un korporatīvo pasākumu organizēšana.
Jautājums – atbilde (Q&A)
Teksta tips sabiedriskajās attiecībās. Tā izmantošana rada interaktivitātes ilūziju: jautājums – atbilde. Kaut gan bieži vien pašus jautājumus veido cilvēki, kuri uz tiem gatavo atbildes, un šo teksta tipu var uzskatīt par manipulatīvu instrumentu, tas tomēr paaugstina uzticēšanos informācijai, ko tas satur.
Apmaksātās publikācijas
Apmaksātu materiālu publicēšana par sabiedrības viedokļiem, maskējot tos kā redakcijas rakstus. To eksistēšana ir iespējama masu apziņas zemas kultūras gadījumā – kamēr šos rakstus lasa un tic tiem, klients maksā par to naudu, sabiedrisko attiecību speciālists tos iniciē medijos, un mediji tos publicē.
Autora raksts (By-Liner)
Materiāls, kuru sagatavojis pazīstams cilvēks kādam izdevumam. Slavenības autorība acīm redzami paaugstina publikācijas prestižu un lasītāju uzticību tai, kaut gan autora rakstus “zvaigznes” tikai paraksta, tos sagatavo un rediģē PR speciālisti.
Imidžs (Image)
Kopējais personas vai organizācijas portrets, kas tiek radīts, balstoties uz dažādām sabiedrības grupām, un sabiedrības vai individuālās grupas veido emocionālu attieksmi pret sevi, balstoties uz to, ko indivīds vai organizācija saka un it īpaši dara.
Imidžs un reputācija
Imidžs ir viena no reputācijas sastāvdaļām un nosaka tās vizuālo raksturojumu, sabiedrisko seju, savukārt reputācija tiek skaidrota plašāk – reputācija apraksta iekšējās uzvedības īpatnības, iespējas, jo tās uztver atšķirīgas auditorijas. Tiek uzskatīts, ka imidžam ir šodienas nozīme, savukārt reputācijai piemīt retrospektīva īpašība, tas ir, tā ziņo par pagātni un tās iepriekšējiem stāvokļiem.
Imidža zīme
Pareizi veidota imidža simboliska daļa (detaļa, īpatnība), kas iesakņojusies masu apziņā un nodrošina imidža nesēja atpazīstamību (Hitlera ūsiņas, Staļina pīpe, Čērčila cigārs, Lielbritānijas karalienes Elizabetes cepures utt.).
Imidžu veidojošie faktori
Īpašības, kuras demonstrējot personība vai organizācija panāk prognozēto attieksmi pret sevi.
Imidžmeikings (Image Making)
Sabiedrisko attiecību novirziens, kurš par galveno uzdevumu izvirza labvēlīga personas vai organizācijas tēla (imidža) veidošanu.
Integrētās mārketinga komunikācijas (IMC)
Vienota, daudzkanālu, sinhronizēta komunikācija, kas apvieno trīs dažādus preces virzīšanas virzienus – mārketingu, reklāmu un PR. Tā orientēta uz divpusēju attiecību veidošanu ar mērķa auditoriju.
• Tiek ieviesta vienota finansēšanas sistēma un likvidēts mūžīgais strīds par budžetiem dažādās jomās.
• Tiek radīts vienots produkta virzīšanas kampaņu centrs.
• Tiek veikta vienota kampaņas plānošana, kas likvidē nevēlamas un pretrunīgas informācijas par produktu nonākšanu sabiedrībā.
IMC, pēc speciālistu aplēsēm, ir 2–2,5 reizes lētākas nekā tradicionālā pieeja, jo ļauj atteikties no reklāmas izvietošanas televīzijā.
Informatīvais iemesls
Notikums, kas cienīgs kļūt par ziņu.
Case study
Teksta tips sabiedriskajās attiecībās – “gadījuma apraksts”. Informatīvais pamats – pozitīva vai negatīva pieredze kāda produkta vai pakalpojuma patērēšanā, konkrētas problēmas risinājums, kas aktuāla arī citiem. Case study ar lielu prieku publicē lietišķi un specializēti izdevumi, jo šie materiāli satur izglītojošu aspektu un izdevums it kā palīdz saviem lasītājiem, kuriem ir līdzīgas problēmas un situācijas.
Kompromats
Nepatiesa, subjektu nomelnojoša informācija.
Korporatīvie izdevumi
Korporatīvie žurnāli un avīzes kalpo, lai virzītu neizkropļotu informāciju par uzņēmuma pozīciju un stāvokli plašākai sabiedrībai, lai paziņotu par uzņēmuma panākumiem un plāniem. Turklāt tie ir efektīvi instrumenti, veidojot korporatīvo kultūru.
Leģenda
1. Uztveres efekts, kas balstīts uz auditorijas misijas, mērķu un reālā darba salīdzinājumu ar personu vai organizāciju. Leģenda rodas tikai tad, kad ir visi šie trīs savstarpēji saistītie komponenti.
2. Speciāli sagatavots, realitātei neatbilstošs informatīvs subjekta modelis, kas mērķēts uz subjekta viltus imidža veidošanu (mīts), atbilstošs radītāja interesēm.
Mārketings (Marketing)
Pakalpojumu vai produktu, kas orientēti uz patērētāju, veidošanas process, pievilcīgu mērķa tirgu meklēšana, cenu politikas noteikšana, efektīvu komunikāciju programmu izstrāde un preču virzīšana tirgū. Tā kā sabiedriskajās attiecībās aizvien aktīvāk tiek integrētas komunikāciju tehnoloģijas, mārketinga darbībā ir radusies jauna pieeja, kas ieguvusi nosaukumu – integrētās mārketinga komunikācijas, kuras mērķis ir apvienot vienā trīs dažādas preces virzīšanas jomas – mārketingu, reklāmu un PR.
PR mārketings
Programmas plānošanas, izpildes un vērtēšanas process, kas veicina pārdošanas apjomu palielināšanos un patērētāja apmierināšanu ar patiesas informācijas nodrošināšanas un labvēlīga imidža radīšanu par uzņēmumu, identificējot tā produktus ar patērētāja vajadzībām, vēlmēm un interesēm.
Mentalitāte
Konkrētas sociāli politiskas cilvēku grupas vērtējums, uzskati un uztveres īpatnības par dažādām sabiedrības un humānām vērtībām. Svarīgs faktors, kas jāņem vērā, izstrādājot efektīvu un adekvātu reklāmas – imidža – uzrunu.
Misija
Īsa funkcijas izteiksme, kuru organizācija vai projekts cenšas izpildīt sabiedrībā. “Tas, kā vārdā cilvēks vai kompānija eksistē sabiedrībā, kā dēļ tie dara to, ko dara!” Parasti tiek noteikti sociālie pienākumi un pilsoņu atbildība sabiedrības priekšā, attieksmes principi attiecībā pret sabiedrības grupām, apkārtējo vidi utt.
Mīts
Realitātei neatbilstošs, nepatiess imidžs, kas veidojies sabiedrības informācijas deficīta stāvoklī par konkrētu subjektu (ar nodomu vai bez tā).
Ziņu veidotājs (News Maker)
Cilvēki, kuru darbība paredz tīšu vai netīšu publicitāti un izraisa pastāvīgu interesi. Žurnālistus parasti interesē ziņu veidotāju pašreizējā darbība, preses notikumi, statusa izmaiņas, ziņu veidotāja vides izmaiņas, viņa privātā dzīve. Izšķir ziņu veidotājus amatpersonas, kas kļuvuši par tādiem ieņemamā amata dēļ, – ierēdņus, vadītājus, politiķus, uzņēmējus; un harizmātiskus cilvēkus, kas kļuvuši par tādiem, pateicoties savām personiskajām īpašībām, – aktierus, šovu zvaigznes, televīzijas raidījumu vadītājus, līderus.
Ekspertu viedokļi (Round-up Article)
Raksti, kuri integrē vairāku vienas nozares kompāniju pieredzi. Ne vienmēr tos sagatavo žurnālisti, pat ja viņi specializējas konkrētajās tēmās, jo šajā gadījumā nepieciešama problēmas pārzināšana no iekšpuses. Autori galvenokārt ir eksperti vai pat uzņēmumu vadība, kuri analizē konkrēto nozari un tirgus segmentu, augšanas dinamiku un attīstības perspektīvu, izmantojot attiecīgos faktus vai skaitļus. Mazāku uzņēmumu publicitāte var tikt uzlabota, ja to dati tiek ietverti pārskatu materiālos par lielākām kompānijām.
Publiskās attiecības (Public Affairs)
PR novirziens, kas saistīts ar attiecību uzlabošanu un uzturēšanu starp valsts varas institūcijām, pašvaldībām un sabiedrību. Darbība saistīta galvenokārt ar informatīvu darbu un oficiālu kontaktēšanos ar sabiedrību vai tās grupām.
Patērētāju attiecības (Consumer Relations)
Palīdzība pozitīvu attiecību veidošanā ar patērētājiem, ātras un efektīvas reaģēšanas organizēšana uz sūdzībām, patērētāju problēmu un vajadzību, mārketinga un pārdošanas veicināšanas atbalsts.
Publicitāte (Publicity)
Publicitāte (kā parādība) – subjekta pozitīva atpazīstamība sabiedrībā.
Publicitāte (kā darbība) – subjekta pozitīvas atpazīstamības panākšana sabiedrībā.
Publicitāte (kā tehnoloģija) – tehnoloģijas, ar ko nodrošināt subjekta pozitīvu atpazīstamību.
Sabiedriskās attiecības (Public relations)
Public relations (PR) – komunikāciju tehnoloģiju sistēma, kas ietver sevī praktiskus piemērus, tehnikas, metodikas, kas balstītas uz zināšanām par socioloģiju, psiholoģiju, žurnālistiku, ekonomiku, menedžmentu, mārketingu, reklāmu un daudzām citām zinātnēm. Turklāt šīs tehnoloģijas visā pilnībā nepārvalda neviens cilvēkzinātnes nozares speciālists: psihologs, sociologs, kulturologs, žurnālists, politologs, nemaz nerunājot par specifiskākām specialitātēm. Par galveno identifikācijas principu PR tiek uzskatīta informācijas veidošana un tās bezmaksas izplatīšana.
Klasisko PR formulējumu izveidoja Sems Bleks: PR ir māksla un zinātne, kas panāk harmoniju ar apkārtējo vidi ar savstarpēju sapratni, kas balstīta uz patiesību un pilnīgu informētību. Tomēr šis formulējums ir diezgan ideālistisks.
Slavenā franču pētnieka Žana Pjēra Boduāna formulējums: PR darbība ir rezultatīvu attiecību veidošana un uzturēšana ar nepieciešamo auditoriju. Profesijas attīstības mērķis ir uzlabot auditorijas derīguma un attiecību efektivitātes pārbaudes metodes.
Amerikāņu pētnieks Reks F. Harlovs, balstoties uz PR funkcijām, PR definē kā īpašu vadīšanas funkciju, kas mērķēta, lai veidotu un uzturētu savstarpējās attiecības, savstarpējo sapratni, savstarpējo atzīšanu un sadarbību starp organizāciju un sabiedrību; vadītu strīdu un problēmu risināšanas procesu; palīdzētu vadībai pētīt sabiedrisko domu un reakciju uz dažādiem aspektiem; noteiktu un akcentētu vadības atbildību jautājumos, kas attiecas uz sabiedrības viedokli; palīdzētu vadībai efektīvi mainīties saskaņā ar konkrēta perioda prasībām; darbotos kā brīdinoša sistēma, paredzot tendenču attīstību; par pamata instrumentiem izmantotu zinātniskas metodes, kas balstītas uz ētiskām normām.
CERP ir izstrādājis daudz rekomendāciju, kā definēt sabiedriskās attiecības.
PR – mērķtiecīga un apzināta sabiedriskās komunikācijas veicināšana; PR – menedžmenta funkcija. Sabiedrisko attiecību uzdevums ir panākt savstarpējo sapratni un labvēlību starp organizāciju un tai apkārt esošo auditoriju ar komunikācijas palīdzību, kas paredz atgriezenisko saiti.
Tādā veidā par PR mērķi kļūst iekšējas un ārējas sociālpsiholoģiskas, organizācijai labvēlīgas vides izveidošana. Sabiedrisko attiecību uzdevumi:
• organizācijas attiecību novērtēšana ar sabiedrību;
• organizācijas un sabiedrības interešu savienošanās un saskaņošanas zonas izkristalizēšana;
• uz uzticību balstītu attiecību veidošana starp organizāciju un sabiedrību.
Kopumā ir vairāk nekā 500 sabiedrisko attiecību jēdziena definējumu, kas uzkrāti šā novirziena 100 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā. Tā kā PR nemitīgi attīstās, dažādība to definējumā liecina par tendencēm, kas dominē konkrētā laika periodā.
Mūsdienās sabiedriskās attiecības tiek uzskatītas kā komunikāciju menedžments, kas integrēts uzņēmuma menedžmentā, virzīts uz biznesa optimizāciju un ir daļa no tirgus stratēģijas.
Pozīcijas paziņojums (Position Paper)
Īss un argumentēts uzņēmuma vai organizācijas pozīcijas izklāsts par kādu jautājumu vai savas taisnības pierādīšana kādā situācijā. Krīzes situācijās dažreiz ir nepieciešams ātri nogādāt informāciju līdz mērķa auditorijai, bez izkropļojumiem, tāpēc ieteicams izvietot šādu informāciju par maksu kā reklāmrakstu.
Mediju informācija (Media Kit)
Informācijas apkopošana par uzņēmumu/projektu/preci ar mērķi nodrošināt maksimālu informāciju žurnālistiem un sniegt atbildes uz iespējamajiem preses jautājumiem. Šādā informācijas lapā parasti ietilpst vēsturiska izziņa, informatīvais saturs, preses relīze, kā arī fotogrāfijas vai videomateriāli.
Press Cliping
Medijos nonākošās informācijas kontrole un analīze.
Preses konference
Organizēta žurnālistu tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem, sabiedriski politiskajām organizācijām, komercstruktūru pārstāvjiem ar mērķi prezentēt medijiem kādu problēmu vai komentējamu situāciju. Mediji saņem informāciju “no pirmajām rokām”, žurnālistiem ir iespējams pārbaudīt un precizēt informāciju, uzdodot jautājumus.
Preses starpniecība (Press Agentry)
Materiālu rakstīšana vai speciālo pasākumu organizēšana ar mērķi piesaistīt mediju pārstāvjus un nodrošināt sabiedrisko nozīmi. Tas paredz tādu pasākumu plānošanu un rīkošanu, kas ir cienīgi kļūt par ziņu vai pievērst uzmanību organizācijai, cilvēkam vai idejai.
Preses relīze
Ziņojums, kas sagatavots mediju žurnālistiem un redaktoriem par kādu notikumu, pasākumu vai citu informatīvu norisi. Tās galvenais uzdevums – pasniegt ziņu tādā veidā, lai ieinteresētu žurnālistus un rosinātu viņus vērsties pēc komentāra un papildu informācijas. Preses relīzes struktūra ir apgrieztas piramīdas veidā: sākumā īss ziņas vai notikuma izklāsts, pēc tam svarīgākās detaļas (kas, kur, kad); ja nepieciešams – citāti un paskaidrojumi. Preses relīzes noslēgumā ir praktiska informācija – kur un kad norisināsies/norisinājās notikums, akreditācijas/papildu informācijas iegūšanas nosacījumi, kā arī to cilvēku vārdi, amati, tālruņi un kontakti, kuri spēs akreditēt/sniegt papildu informāciju žurnālistiem.
Preses tūre
Ekskursija, kas organizēta žurnālistiem ar mērķi pievērst uzmanību reģionam, projektam, rūpnīcai vai uzņēmumam. Bieži var kalpot kā patstāvīgs informācijas katalizators.
Virzīšana (Promotion)
Speciāla aktivitāte vai organizēti notikumi, kas mērķēti uz intereses veidošanu un stimulēšanu par preci, personu, organizāciju vai darbības virzienu. Virzīšana izpilda viedokļu veidošanas funkciju.
Mediju attiecības (Media Relations)
Mediju attiecību attīstīšana un veidošana: komunikāciju nodrošināšana, dažādu publikāciju veidošana un izvietošana medijos, preses atbalsts dažādām akcijām un kampaņām, preses tūru organizācija, informatīvo iemeslu veidošana ar mērķi piesaistīt mediju uzmanību.
Reklāma
Reklāmas stratēģiskais uzdevums ir vēlmes palielināšana un pieprasījuma stimulēšana attiecībā uz kādu preci. Reklāma ir papildinājums sabiedriskajām attiecībām, kuru galvenais uzdevums ir uzticības veidošana, uz kuru balstoties var tikt izveidotas pozitīvas attiecības.
Reputācija
Viedoklis par kompāniju (personu), informētība par tās darbību un tās novērtējums, kas norādīts dažādu auditoriju uztverē, kuras veido sabiedrisko viedokli. Reputācija ir integrāls tēls, kas veidojas sabiedriskajā apziņā un nosaka dažādu sabiedrības grupu attieksmi pret organizācijas darbību un perspektīvām.
Investoru attiecības (Investor Relations)
PR novirziens, kurš par galveno uzdevumu izvirza stratēģijas izstrādi, publisku un analītisku pasākumu veidošanu, tostarp sagatavošanos finansiālo pārskatu izplatīšanai, lai izveidotu efektīvas attiecības ar akcionāriem, investoriem, finanšu analītiķiem, investīciju bankām, valsts struktūrām, kreditoriem. Tas ir PR pavadījums privatizācijai, apvienošanai, pārpirkšanai, restrukturizācijai, emisiju palielināšanai, īpašuma struktūras maiņai, akcionāru sapulču sasaukšanai, ceturkšņa un gada pārskatu sagatavošanai, kreditoru piesaistīšanai.
Speciālie pasākumi (Special Events)
Kad organizācijas ik dienas dzīve nerada pietiekamu jaunas informācijas daudzumu, to iniciē, rīkojot speciālos pasākumus. Tie nav nejauši, šie pasākumi tiek plānoti, organizēti un iniciēti. Speciālie pasākumi tiek rīkoti tādēļ, lai par tiem ziņotu, tāpēc pašā pasākuma plānā tiek ietverta tāda īpašība, kas spēj kļūt par ziņu. Jautājums “Vai pasākums ir īsts?” ir mazāk svarīgs nekā jautājums “Vai tas ir cienīgs kļūt par ziņu?”. Pie speciālajiem pasākumiem var pieskaitīt prezentācijas, atklāšanas ceremonijas, pirmā akmens ielikšanu, festivālus, izstādes, tirdziņus, tirdzniecības šovus; tikšanās, apaļos galdus, konferences, simpozijus; gada balles, jubilejas; atvērto durvju dienas, ekskursijas ražotnē utt.
Runu rakstītājs (Speachwriter)
Rakstnieks bez vārda, domām un idejām, kas tiek izmantots runu rakstīšanai publiskam pasākumam, runas tiek pasūtītas, un runātājs tās nolasa savā vārdā.
Sponsorēšana (Sponsoring)
Notikuma izvēle vai organizācija (vai cita sponsorēšanas objekta), tā aizgādniecība un aizbildniecība, tā realizēšanas atbalstīšana vai veidošana atbilstoši sponsora interesēm.
Fund-Raising
Sponsoru līdzekļu meklēšana vai ievākšana sociāli nozīmīgu projektu realizēšanai (programmām, akcijām) un sociāli nozīmīgu institūciju atbalstīšana. Var tikt realizēta kā bizness, kā labdarības vai sponsorēšanas darbība.
Feature Story
Teksta tips sabiedriskajās attiecībās stāsta veidā, kas uzrakstīts diezgan neformālā, viegli informatīvā stilā, dažreiz ar izklaides elementiem. Parasti stāsts norisinās pēc shēmas: apraksts–skaidrojums–vērtējums. Galvenais – stāstījumam jābūt publicēētam medijos lasītājam iespējami pievilcīgākā veidā. Labi sagatavots stāstījums vienmēr spēj izrotāt avīzi vai žurnālu un pievērst lasītāju interesi.
Melnais PR
Sabiedrisko attiecību metodes un tehnoloģijas, kas ir pretrunā ar likumu, neatbilst ētiskām un morālām sabiedrības normām (pagaidām katrs šo jautājumu sev risina individuāli); mērķētas uz to, lai ar nodomu nomelnotu konkurentu, grautu tā reputāciju; kā arī žurnālistu uzpirkšana un informācijas izvietošana presē par maksu, neuzrādot, ka tā ir reklāma (vairāk raksturīga Krievijai, Ukrainai, Baltkrievijai); kompromats, kas satur maldīgu vai nelikumīgi iegūtu informāciju.
Tomēr “melnais PR” pēc savas definīcijas nav pieskaitāms pie sabiedriskajām attiecībām, jo tas ir tehnikas un rīcības savienojums, kas mērķēts uz attiecību harmonizāciju starp dažiem subjektiem vai institūcijām ar apkārtējo vidi, rosinot savstarpējo sapratni. Acīm redzami ir tas, ka “melnajā PR” ne par kādu harmonizāciju runas nevar būt. Var teikt, ka ir nevis “melnais PR”, bet gan melnās tehnoloģijas – izvēles, informatīvās un citas, kuras nezināšanas dēļ vai ar nodomu pieskaita pie sabiedriskajām attiecībām.
