Māris Plūme: Jaunajā gadā es vēlētos, lai... v.2.0.1.0

2010-01-05

Māris Plūme

Tieši pirms diviem gadiem riskēju un publiskoju savu „wish-list” jaunajam gadam. Jāatzīst, ka no iepriekšējā saraksta piepildījušies vien pāris punkti, kaut nozares aktīvākie pārstāvji ir centušies lietas vērst uz labu.

Šobrīd, kad slēptā reklāma tiek organizēta nekautrējoties un sistemātiski, jo īpaši naiva izklausās toreiz paustā cerība, lai „nevienam plašsaziņas līdzekļu pārstāvim nebūtu vēlme un iespēja saņemt „pateicības” no komunikācijas speciālistiem”.

Tomēr labāka iespēja kaut ko jauku vēlēties varētu nebūt atkal kādu gadu, tāpēc šo izmantošu. Tātad – jaunajā gadā es vēlētos, lai...

  1. ... SSE Riga un visu citu augstskolu programmās, kurās sagatavo vadītājus, būtu obligāts kurss/modulis „komunikācija”
  2. ... kāda no PR aģentūrām izveidotu sociālo mediju departamentu
  3. ... mūsu premjeram būtu aktīvs videoblogs
  4. ... būtu kaut viens veiksmīgs sabiedrisko attiecību aģentūru apvienošanās gadījums
  5. ... Latvija nesaņemtu kārtējo brāzienu no Eiropas Komisijas par korporatīvās sociālās atbildības zemo līmeni
  6. ... publiskais sektors tomēr spētu noturēt kaut daļu savu spējīgo kadru, nodrošinot vienu no valsts pamatfunkcijām – saziņu ar saviem pilsoņiem
  7. ... izdotos atrast adekvātus latviskojumus tik būtiskiem terminiem kā „stakeholder”, „tweet”, „webinar” u.c.
  8. ... tiktu publiski izpurināts katrs neprofesionāli organizētais valsts iepirkums
  9. ... Baltic PR Awards balvas saņemtu galvenokārt Latvijas speciālisti
  10. ... ikviena Top 500 uzņēmuma valdes priekšsēdētājs piedalītos komunikācijas stratēģiskajā plānošanā.

Laimīgu Jauno gadu!



Duuda pievienoja 2010-01-05 17:22
Ak, izklausaas tik skaisti! Bet javelaas ir! Un jaatic ir! Un jaastradaa, lai ceriibas un sapnji piepildaas!

Zigucis pievienoja 2010-01-05 17:29
Komunikācija ar sabiedrību ir pirmā funkciju, ko kā nevajadzīgu atmet valsts pārvaldes iestādēs. Neviens, pat ne pati sabiedrība, to neuzskata komunikācijas cilvēkus iestādēs un viņu darbu par būtisku funkciju.

Piks pievienoja 2010-01-05 19:13
Valsts iestādei komunikācija ar sabiedrību dziļākajā būtībā nav vajadzīga. Jo iestāde spēj mierīgi pastāvēt, pat ja indivīdi tai neuzticas, pārmet noslēgtību un neprasmi skaidrot lēmumus. Un galu galā, kad medijos skatos/klausos kādas valsts iestādes paustu viedokli, lielāka ticamība ir amatpersonai, nevis pirms gada augstskolu beigušam speciālistam, kurš/-a kaut ko sagrābstījis ātrumā.

PM pievienoja 2010-01-06 07:39
Mārīti, pietiek herņoi zaņimatsa - atradušies speciālisti ar tūkstošlatu algām! Jūs sabiedrībai neesat vajadzīgi! Liekēžu bars, kas dzīvo uz strādnieku kakla. Būtu labāk kaut ko lietderīgu izdarījis - kaut vai ielu notīrījis.

Agnese pievienoja 2010-01-06 14:47
Uzņēmumi, kas ziedu laikos veidoja izkārtnes, tikai pastiprināja vēl vienu mītu -KSA ir dārgs pasākums un to var atļauties tikai tie uzņēmumi, kam ir finanšu resursi, pie tam "lieki". Ekonomikas pārmaiņu un citu peripetiju dēļ ir cerība, ka sabiedrība spēs atšķir graudus no pelavām un atveseļosies tās domāšana - uzbāzīgie stāsti kļūst mazāk jau tagad. Tā laikam tad būtu manz vēlēšanās jaunajā gadā - iemācīties atšķirt graudus no pelavām!

Edge pievienoja 2010-01-06 15:46
Agnese:''-uzbāzīgie stāsti kļūst mazāk jau tagad.''
Māris Plūme:''Šobrīd, kad slēptā reklāma tiek organizēta nekautrējoties un sistemātiski,...'' - VIENĪGAIS glābiņš ir tas, ka ''zombētāji'' nespēj apgūt modernākus '' zombēšanas '' paņēmienus, joprojām 'spiežot' uz apjomiem - t.i. turpina ekstensīvo ceļu, bez inovācijām(bedres rakšana Mazsalacas laukos kā spilgts piemērs)

Pievieno komentāru

seko 7GURU jaunumiem Twitter RSS

Jautā ekspertam

Kāpēc jautāt ekspertam? Vai tas ir par brīvu? Kas ir eksperti? Uzzini vairāk!

Partneri