Notikumu TOP mediju nozarē 17.04.2009-24.04.2009
2009-04-291. LTV UN LATVIJAS RADIO APVIENOŠANA NOKAVĒTA. VAI TIEŠĀM?
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītājs Edgars Kots atbalsta LTV un Latvijas Radio apvienošanu, tomēr bažījas, vai šāds solis jau nav nokavēts. "Pirms četriem gadiem par to runājām, es aicinu vēl joprojām, tikai nu jau man tas liekas krietni nokavēts. Ir ekonomiskie pamatojumi, kādēļ tā viennozīmīgi būtu jādara. Sabiedrībai reizēm šķiet, ka notiek cīņa par jaunas ēkas būvniecību, kas kādam varētu būt izdevīgi. Es turpretī aicinu pieņemt lēmumu, ka pašai Latvijas valstij, sabiedrībai nepieciešams jauns sabiedriskais medijs, kas paredz trīs izejas ceļus pie sabiedrības: video, tātad televīziju, radio un interneta telpu. Nav jēgas šīs lietas skatīt atsevišķi ne no pārvaldes, ne resursu mehānisma, ne administratīvās kapacitātes viedokļa," intervijā "Latvijas Avīzei" sacījis Kots. "Šobrīd mēs atrodamies pārāk dažādās pozīcijās. Latvijas Radio jau iztērējis ceturtā ceturkšņa naudu un tūliņ, cik man zināms, sāks tērēt trešā ceturkšņa līdzekļus. Negribu runāt kolēģu vietā, bet tur vienkārši vairs nav budžeta. Televīzijai situācija ir labāka. Mums joprojām nav parādu, savu saimniecību esam saplānojuši, 2008.gadā bijām uzkrājuši miljonu latu pamatlīdzekļos, ar to tagad dzēšam iztrūkumus. Mums tiek samazināts darbinieku skaits - bija 540, tagad jau mazāk par 500 darbiniekiem. Protams, vēl ir autorlīgumi un neatkarīgie producenti," situāciju raksturojis LTV vadītājs. Kotu pašlaik tomēr visvairāk satrauc jautājums par sabiedrisko mediju budžetu 2010.gadam. "Šo gadu izdzīvosim, bet, ja netiksim sadzirdēti, pieļauju, ka brauksim prom no Zaķusalas. Nezinu vēl, uz kurieni, bet nav jau vairs citas izejas. (..) Milzīgā ēka ir kā "Titāniks", kurš pašlaik peld virsū aisbergam. Es mēģinu pagriezt kuģi, lai tas aisbergu skartu pēc iespējas mazāk, bet sāku arī gatavot glābšanas laivas - kuģis lai slīkst, bet kāpēc darbiniekiem būtu jāiet dibenā kopā ar to?" "Pirmais, kas krīzes laikā būtiski: skaidri formulēt prioritātes. Ir valdībā cilvēki, kuri saka: visas funkcijas valsts turpmāk nespēs veikt. Tad jābūt skaidrībai, kādas funkcijas valsts turpinās pildīt un ko tā varētu deleģēt tirgū. Arī prioritātes būtu jādefinē. Ja sabiedriskais medijs iekļūst starp prioritātēm, tas jāsakārto nākotnei. Ja neiekļūst, tad jāsamazina, varbūt pat jābeidz eksistēt," teicis Kots. "Es to uzsveru tādēļ, ka 2010.gada bāzes budžeti gan Latvijas Radio, gan LTV paredzēti ļoti minimāli, tie neļauj investēt jaunās tehnoloģijās. Esošo budžetu ietvaros var tikai eksistēt, bet tas nebūs produkts, kuru skatītājs izvēlēsies," piebildis LTV ģenerāldirektors.
Ģirts Ozols, "MMS Communications Latvia" direktors, Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents: "Nevar piekrist, ka jau ir nokavēts. Protams, saliekot kopā divus mīnusus, pluss neveidojas, jo beigu galā tā vairāk ir matemātika. Viss ir atkarīgs no tā, vai ir stratēģisks redzējums par sabiedrisko mediju attīstību? Pašreiz izskatās, ka tāda koncepta nav."
2. SĀKUSIES REĢISTRĀCIJA REKLĀMAS FESTIVĀLAM ĢOLDEN HAMMER"
Sākusies dalībnieku darbu reģistrācija 10.starptautiskajam reklāmas festivālam "Golden Hammer", kas šovasar no 11.jūnija līdz 12.jūnijam notiks Jūrmalā, aģentūru LETA informēja festivāla "Golden Hammer" projektu vadītāja Natālija Lokenbaha. Darbu reģistrācija festivālam turpināsies līdz pat 22.maijam interneta mājaslapā "www.hammer.lv". Kā katru gadu, labākās reklāmas iegūs savā īpašumā "Grand Prix", Zelta un Sudraba āmura balvas, savukārt labākās aģentūras saņems festivāla galvenās balvas - "Creativity Case", "Media Folder" un "Acces Key". 11.jūnijā "Golden Hammer" interesentus aicinās noklausīties festivāla pieaicinātos starptautiskos lektorus, augsti novērtētus reklāmas profesionāļus no lielākajiem pasaules reklāmas un mediju aģentūru tīkliem, savukārt 12.jūnijā festivāla laikā notiks "Best Marketing" rīkotais Baltijas mārketinga direktoru forums un festivāla apbalvošanas ceremonija. 2008.gadā, pēc mārketinga pētījumu kompānijas "Factum" datiem, festivāls "Golden Hammer" tika atzīts par atpazīstamāko reklāmas un mārketinga pasākumu Latvijā. Katru gadu festivālam darbus iesūta vidēji 17 valstis un tiek saņemti aptuveni 1 000 darbi, kurus vērtē starptautiskā žūrija - nozares profesionāļi, informēja Lokenbaha. Pagājušā gadā balvu kā labākā 2008.gada reklāmas aģentūra - "Creativity case" tika piešķirta "Identity Ltd" no Igaunijas, galvenā mediju kategorijas balva - "Media Folder" tika piešķirta Latvijas mediju aģentūrai "OMD Latvia/Fuse", bet galvenā digitālo mediju balva - "Access Key" tika piešķirta aģentūrai "Gaumina" no Lietuvas.
Jautājums: "Golden Hammer" - prestižākais un svarīgākais reklāmas industrijas izvērtējuma pasākums Latvijā vai šobrīd vairs tikai viens no...?
Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis: "Jā, noteikti nozīmīgākais nozares notikums Latvijā, arī pieejamākais. Iespēja satikties profesionāļiem Baltijas līmenī."
Ģirts Ozols, "MMS Communications Latvia" direktors, Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents:
„Golden Hammer" joprojām ir reklāmas nozares nozīmīgākais notikums Latvijā. Reklāmas festivālu profesionālo kapacitāti nosaka žūrijas sastāvs un iesniegto projektu ģeogrāfiskā teritorija. Ja jārunā par žūriju, tad tā jau trešo gadu būs atbilstošā kvalitātē un ne par mata tiesu neatpaliks no Centrālās un Austrumeiropas nozīmīgākā reklāmas festivāla „Golden Drum" žurijas, kā arī zināmā mērā „apsteigs" Kijevas un Maskavas reklāmas festivālu žūrijas. Protams, pie festivālam iesniegto darbu piederības teritorijas apgūšanas vēl ir jāpiestrādā. Pakāpeniski palielinās to valstu skaits, kurās konkurencē par gada aģentūras titula iegūšanu kā kritērijs tiek ņemts vērā sniegums „Golden Hammer" festivālā. Šogad festivāla norises laiks ir pārcelts uz festivāla vēsturisko norises laiku - jūnija pirmo pusi, tādā veidā attālinoties no festivāla sīvākā konkurenta - „Golden Drum" un pietuvinoties nozīmīgākajam „Cannes Lions"."
3. AVĪZES ZAUDĒ, PILNĪBĀ PĀREJOT UZ TĪMEKLI
Eiropā un ASV gada laikā vairāki lielie laikraksti kļuvuši par tikai internetā lasāmiem izdevumiem, tādā ceļā mēģinot paglābties no bankrota, tomēr šīs stratēģijas pirmie rezultāti nav iepriecinoši, pēc tikko veikta pētījuma secina Londonas Pilsētas universitātes līdzstrādnieki. Viņu pētījumā analizēts, kāds liktenis piemeklējis Somijas biznesa laikrakstu "Taloussanomati" pēc tam, kad tas 2007.gada decembrī pārtrauca iznākt drukātā formā un pārtapa par interneta izdevumu "taloussanomat.fi". Transformācijas mērķis bija samazināt izdevuma sagatavošanas izmaksas - vairs nebija jāmaksā par avīzes papīru, tipogrāfiju, izplatīšanu, algas šīs jomas darbiniekiem. Un tiešām - izdevumi saruka par 50%. Tomēr bija radusies arī problēma: vēl vairāk - par 75% - bija sarukuši laikraksta ieņēmumi. Vēl pārsteidzošāka aina paveras, aplūkojot izmaiņas lasītāju auditorijā, - samazinājies ir gan atsevišķo lasītāju, gan arī lasīto publikāciju skaits. Laikraksta vadība cerējusi, ka lojālie drukātā izdevuma lasītāji pārcelsies tam līdzi uz tīmekli. Tomēr izrādās, ka viņi visi jau tur bija. Nav arī palielinājies laiks, ko lasītāji pavada avīzes mājaslapā. "Tas tikai norāda, cik lielā mērā medijs, nevis tā saturs, nosaka to, kā ziņa tiek patērēta," teikts pētījumā. "Taloussanomati" samazināja redakciju. Pēc pirmās atlaišanas darbinieku skaits redakcijā tika samazināts vēlreiz - "tas liecina, kā izmainās situācija žurnālistikā, ja laikraksts pāragri kļūst par tīmekļa izdevumu". Izdevums varējis vēl par 31% samazināt izmaksas, sarēķinājuši pētījuma autori Nīls Tūrmans un Merja Millilahti. Tikai pēc šiem samazinājumiem lēmumam par drukātas avīzes iznākšanas apturēšanu būtu bijusi jēga biznesa izpratnē. "Lasītāji nevēlas maksāt par interneta izdevumu saturu... un reklāmas laukumu izmaksas internetā ir būtiski zemākas nekā drukātajos izdevumos," norāda autori. Laikraksta "Taloussanomati" savulaik sīvākais konkurents, biznesa laikraksts "Kauppalehti", joprojām turpina iznākt drukāta izdevuma formā. Tam ir arī interneta versija.
Jautājums: Kā pētījuma rezultāti varētu būt attiecināmi uz Latvijas drukāto mediju tirgi? Kā izdevumam "noķert" īsto brīdi, lai pāragri nepārietu tikai uz interneta vidi? Kuri no Latvijas drukātajiem medijiem varētu pārskatāmā nākotnē kļūt tikai virtuāli? Kā izdevumam gudri izmantot interneta sniegtās iespējas?
Andrejs Sergejevs, "One.lv" mārketinga direktors: "Laikrakstu „pāreja" uz interneta vidi ir dabiska tendence, kura sākusies jau labu laiku atpakaļ. Latvijā laikraksti diemžēl par šādu stratēģiju sāka domāt par vēlu. Daudziem preses izdevumiem bija tikai mājas lapa. Veiksmīgāk un aktīvāk klājas tikai dažiem; labi piemēri ir „db.lv", „diena.lv". Protams, jāņem vērā arī tas, cik daudz lasītāju no laikraksta auditorijas ir gatavi izmantot „online" versiju un kādas ir alternatīvas šai auditorijai vispār. Internets sniedz milzīgas iespējas auditorijas iesaistīšanā, ziņu nogādāšanas ātrumā, taču ir jābūt pārdomātai stratēģijai, lai veiksmīgi uzbūvētu „online" versiju, jo internets ir cita „teritorija". Pašreizējos ekonomikas apstākļos nekas cits neatliek, kā vien mēģināt, bet ņemot vērā, ka šobrīd būs nepieciešamas lielākas investīcijas un ilgāks laika posms nekā tad, ja tas būtu sākts agrāk, daudzi jau ir nokavējuši."
Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis: "Latvijā praktiski visiem nozīmīgākajiem drukātajiem medijiem ir savas interneta versijas, kas darbojas paralēli. Pieredze liecina, ka interneta versijas vien nevar pilnībā nodrošināt laikrakstus ar ienākumiem, kas segtu tirgus kritumu, tālab izdevējiem būtu jādomā, ar kādiem paņēmieniem kopumā piesaistīt interneta versijām lasītājus, jo tikai tad tie būs patiesi interesanti reklāmdevējiem."
4. JAUNS ZIŅU PORTĀLS KRIEVU VALODĀ "TELEGRAF.LV"
Mediju holdings "News Media Group" izveidojis jaunu ziņu portālu krievu valodā "www.telegraf.lv", informēja AS "News Media Group" valdes locekle Olga Proskurova. Portāla galvenais redaktors ir pazīstamais žurnālists un rakstnieks Andrejs Ļevkins, kurš vadīs portāla komandu, kas izveidota, apvienojot laikraksta "Telegraf", žurnāla "ŽZL" un vortāla "kriminal.lv" redakcijas. Portālā "Telegraf.lv" būs atrodama jaunākā informācija gan par pasaulē notiekošo, gan arī jaunumi par Latviju. Portālā izveidotas atsevišķas sadaļas par politiku, ekonomiku, sportu, sabiedrību, kultūru un kriminālo informāciju. Tāpat "Telegraf.lv" būs atrodami portāla foto un video korespondentu sagatavotie materiāli par dienas aktuālākajiem notikumiem. "News Media Group" holdingā ietilpst laikraksts "Telegraf", iknedēļas žurnāls "ŽZL", ziņu portāls "telegraf.lv" un vortāls "kriminal.lv". Jau ziņots, ka 2008.gada rudenī "News Media Group" paziņoja par laikraksta "Telegraf" iegādi. Iepriekš SIA "Telegraf" piederēja baņķiera Valērija Belokoņa firmai "Belokon News".
Jautājums: vai "Telegraf.lv" aizpildīs salīdzinoši brīvo Latvijā bāzēto krievu valodas interneta mediju nišu? Kā vērtējat portāla jauno versiju - www.telegraf.lv?
Andrejs Sergejevs, "One.lv" mārketinga direktors: "Apsveicama iniciatīva - veidot Latvijā bāzētu informatīvo resursu krievvalodīgai auditorijai. Grūti pateikt, cik veiksmīgi tas attīstīsies, ņemot vērā, ka krievvalodīgā auditorija bieži vien izmanto Krievijā bāzētus informatīvos un ziņu resursus, jo to kvalitāte ir augstāka un informācija vairumā gadījumu ir daudzpusīgāka. Līdz ar to portālam „telegraf.lv" būs liels izaicinājums piesaistīt auditoriju un pārliecināt to ar skaidru pozicionējumu - kāpēc krievvalodīgajai auditorijai būtu jāizmanto šo konkrēto resursu, ja ir tik daudz alternatīvu gan Latvijā, gan Krievijā."
Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis: "Jaunajam portālam noteikti ir potenciāls brīvo nišu aizpildīt, dosim tam laiku sevi pierādīt gan portāla apmeklētājiem, gan reklāmdevējiem. Apsveicama ir pati portāla izveide, jo akūti nepieciešams Latvijas krievu valodā runājošo auditoriju nodrošināt ar ziņām un analītiskiem materiāliem, kas tapuši Latvijā, nevis tiek vienkārši importēti no kaimiņzemes. Lielā mērā portāla satura veiksmi noteiks tā veidotāju spēja piesaistīt interesantus un daudzveidīgus blogotājus."
Olga Kazaka, "A.W.Olsen & Partners" partnere: "Ļoti apsveicami, ka krievu mediji arī arvien vairāk domā par to, kā efektīvi pielietot komunikācijas tehnoloģiju attīstību un auditorijas dzīvesveida maiņu. Uzskatu, ka tuvākajā laikā šim portālam ir ļoti svarīgi nokomunicēt savu pozicionējumu un atšķirību no www.novonews.lv - portāla, kuru avīze „Телеграf" pirms kāda laika ļoti aktīvi reklamēja savā interneta versijā. Pagaidām nav īsti skaidrs, ar ko principiālu atšķiras www.telegraf.lv no www.novonews.lv. "
Poļina Nazarova, "European Hit Radio" Pārdošanas un mārketinga vadītāja: "Šķiet, ka šī niša ir tikai salīdzinoši brīva, jo krievu valodas interneta mediju nav tik maz - rus.delfi.lv, novonews.lv, biznews.lv. Man grūti iedomāties, kādu īpašo pievienoto vērtību šīs portāls varētu piedāvāt. Bet, ja tas tiek veidots pēc principa „vēl viens no", tad diez vai var cerēt uz īpašiem panākumiem."
5. DELFI PĒRN NOPELNĪJUŠI Ls 500 988
Interneta medija AS "Delfi" peļņa pagājušajā gadā bijusi 500 988 lati, kas ir par 22,7% mazāk nekā 2007.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati. 2007.gadā uzņēmums strādāja ar 648 077 latu peļņu. 2008.gadā "Delfu" apgrozījums pieaudzis un sasniedzis 2 105 064 latus, bet 2007.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2 011 720 lati. 2006.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1 485 358 lati, bet peļņa - 635 023 lati. AS "Delfi" direktors Juris Mendziņš aģentūrai LETA norādīja, ka pagājušais bijis salīdzinoši veiksmīgs attīstības gads, par ko liecina arī apgrozījuma pieaugums. Savukārt peļņas rādītāji ir samazinājušies, taču ne dramatiski, un būtiskā lieta ir tā, ka AS "Delfi" pietiekami lielu summu investēja attīstībā, palaižot tādus projektus kā "Delfi TV", "Mango.lv", kā arī turpinot attīstīt "Delfi foto", e-pastu un ziņu publicēšanas tehnisko platformu. "Jāņem vērā, ka tieši 2007.gadā "Delfi" mainījās īpašnieki un mūsu līdzšinējais akcionārs "Ekspress Grupp" ir vairākkārt uzsvēris, ka "Delfi" ir stratēģisku investīciju objekts, tādēļ arī uzsvari tika pārlikti uz attīstību," skaidroja "Delfu" direktors. Tāpat kā lielākā daļa uzņēmumu, arī "Delfi" šajā gadā izjūt ekonomikas lejupslīdi un, jau plānojot nākotni, ietvēruši apjomu samazinājumus. Uzņēmuma pamatdarbību tas nekādi neapdraudēšot. Iepriekšējo gadu rentabilitātes rādītāji bijuši pietiekami, lai, pat samazinot ieņēmumu prognozes, uzņēmums var būtiski nesašaurināt darbību, līdz šim samierinoties ar saprātīgu izmaksu kontroli. Mendziņš piebilda, ka viena no problēmām, kas ir parādījusies pēdējā laikā, ir sliktie debitori, bet arī tas līdz šim nav apdraudējis uzņēmuma darbību. Jau ziņots, ka 2007.gada augustā Igaunijas lielākais mediju koncerns "Ekspress Grupp" par 54,1 miljonu eiro (38 miljoniem latu) iegādājās mediju uzņēmumu "Delfi", kam pieder septiņi populāri interneta portāli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā. "Delfi" ir lielākais interneta medijs Baltijā. Uzņēmums savu darbību sāka 1999.gadā.
Jautājums: Kā vērtējat "delfi.lv" šībrīža saturisko kvalitāti un biznesa potenciālu? Kādas ir portāla stiprās un vājās puses, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami?
Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis: "Dažkārt liekas, ka „Delfi" ir mūžīgi, ka tie vienmēr ir bijuši un vienmēr būs, tāpēc mani drīzāk interesētu jautājums, kāda ir uzņēmuma šī gada peļņas prognoze."
Zane Šneidere, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas pasniedzēja, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, Valsts kases preses sekretāre: "Novēroju, ka portāla veidotāji nepārtraukti domā par tā attīstību, uzlabošanu, kas lasītāju mudina arvien ielūkoties un atrast sev interesējošo informāciju. Lieta, kas būtu vairāk „jāuzmana", ir ziņu komentēšana, jo dažreiz komentāri ir aizskaroši. Iespējams, publicējot ziņas par Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un ministru prezidentu, komentēšana vispār ir jāaizliedz. Ikvienam ziņu portālam jāmeklē jaunas peļņas iespējas, jo, piemēram, pieprasījums pēc baneriem kļūs arvien mazāks."
6. TB/LNNK UZSKATA, KA "DRAUGIEM.LV" ŠANTAŽĒ POLITIĶUS
Apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) uzskata, ka portāls "draugiem.lv" šantažē politiķus, piedāvājot priekšvēlēšanu laikā izveidot partiju profilus par samaksu, tādēļ jau tuvākajā laikā partijas deputātu kandidāti portālā izveidos katrs savu personīgo publisko profilu. Par to, ka pakalpojums ir maksas, portālā nav norādīts, paziņojumā presei uzsver TB/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle, kurš uzskata, ka šāda "draugiem.lv" rīcība ir ētikas, ja ne likuma, pārkāpums, jo uz apmaksātu reklāmu ir jānorāda. "Projekts jau labu laiku tiek reklamēts kā vēl nebijusi iespēja deputātu kandidātiem veidot tiešu diskusiju ar portāla auditoriju, [žurnālista] Jāņa Dombura vārdiem runājot, šī vide ir kā populārā raidījuma "Kas notiek Latvijā?" priekšvēlēšanu debašu virtuāls izvērsums. Cilvēki tiek aicināti uzdot jautājumus deputātu kandidātiem, solot viņu atbildes, pēc kurām portāla lietotāji varēs novērtēt "kandidātu spējas atklātā saziņā, strīdos un dialogos ar vēlētājiem". Tiek noklusēts tikai viens "sīkums": lai deputāti spētu atbildēt uz jautājumiem, no viņiem tiek prasīta samaksa - "nieka" 4500 lati par Eiropas Parlamenta un 6120 lati - par Rīgas domes pašvaldību vēlēšanu profila izveidi. Vai tas nozīmē, ka pirms vēlēšanām politiķiem nāksies maksāt arī par dalību "Domburšovā" televīzijā?" raksta Zīle. Viņš šādu "draugiem.lv" rīcību salīdzina ar agrāko laiku sliktākā parauga PR aktivitātēm, kad tika prasīta nauda, lai presē nepublicētu negatīvus sacerējumus. "draugiem.lv" komentārs: "Profilu izveidošana politiskajām partijām portālā "Draugiem.lv" ir par maksu, jo tas ir augstākas kvalitātes reklāmas pakalpojums salīdzinājumā, piemēram, ar baneriem. Maksa par profilu izveidošanu atšķiras gan EP, gan pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldībām samaksa vēl atšķiras no novada, uz kuru pretendē saraksts. Piemēram, Aglonai profila izveidošana portālā izmaksā 20 latus, bet Rīgai - 6000 latu," Pēc Dombura domām, būtu nesamērīgi prasīt sabiedrībā populārajam portālam nodarboties ar labdarību un neprasīt samaksu par profilu izveides pakalpojumiem, taču šai samaksai jābūt atbilstošai izdevumiem, portāla ieguldītajiem līdzekļiem, riskiem un samērīgai peļņai. Domburs portāla "draugiem.lv" radītajā projektā piekritis piedalīties kā neatkarīgs žurnālists, kurš nav visa projekta līdzautors un kura honorārs ir nemainīgs neatkarīgi no "draugiem.lv" ieņēmumu apjoma. Dombura līguma summa sadarbībai ar "draugiem.lv" divu mēnešu garumā ir 2500 lati. Žurnālists sacīja, ka, uzzinot "draugiem.lv" komerciālos nosacījumus partiju profilu izvietošanai, arī viņš izteicis savu neizpratni un iebildes portāla veidotājiem, kā arī aicinājis publiski argumentēt portāla cenu pamatojumu.
Jautājums: Kā vērtējat "draugiem.lv" maksas prasīšanu partijām par profilu izvietošanu?
Olga Kazaka, "A.W.Olsen & Partners" partnere: "Uzskatu, ka ir pāršauts pār strīpu. Domāju, ka prātīgāk būtu piedāvāt kādas pamatopcijas par brīvu - iespēju diskutēt un paust viedokli, bet viss, kas attiecas uz aģitācijas un reklamēšanas iespējām, - par maksu. Taču joprojām uzskatu, ka "draugiem.lv" ir lieli malači, jo spēj pareizā laikā noķert īstu attīstības virzienu. Pieļauju, ka daudzas sašutuma pilnas publikācijas, kas parādījās par šo tēmu, tikai palīdzēs viņiem pārdot šo produktu."
7.VALSTS UN PAŠVALDĪBU INSTITŪCIJAS TĒRĒJĀS MEDIJU RAIDĪJUMU FINANSĒŠANAI
Vairākas valsts un pašvaldību institūcijas gadā kopumā tērē vairāk nekā 600 000 latu dažādu televīzijas un radio raidījumu finansēšanai, vēsta laikraksts "Diena" 21.04. Rekordists ir no valsts budžeta finansētais vides ministra pakļautībā esošais Latvijas Vides aizsardzības fonds, kas par četriem projektiem Latvijas televīzijā (LTV) šogad tērē 253 000 latu un diviem Latvijas Radio - vēl 25 880 latus. Fonda direktore Sandra Bērziņa stāsta, ka visiem projektiem jau piešķirts par 20% mazāk naudas, nekā tika prasīts, tomēr pagaidām neesot plānots no kāda atteikties vai apcirpt to finansējumu. Ja fondam tikšot samazināts finansējums, tad kāds no raidījumiem varētu pazust no ētera vai, iespējams, tiktu rādīts retāk. Nedaudz vairāk nekā 100 000 latu par trim raidījumiem dažādās valodās Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā tērē arī valsts finansētais Zivju fonds, ko tehniski apkalpo Valsts zivsaimniecības pārvalde. Pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš neslēpj, ka dzirdējis pārmetumus par to, vai tiešām raidījumi par makšķerēšanu vajadzīgi gan latviešu, gan krievu valodā, bet makšķernieki sakot, ka vajag, un viņš piekrītot, ka televīzijas raidījumi ir labākais veids, kā "novadīt sabiedrībai informāciju". Arī citas institūcijas pagaidām nepauž gatavību apcirpt finansējumu. Piemēram, Latvijas Bankas (LB) preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis norāda, ka LB mērķis esot "izglītot naudas un ekonomikas jautājumos, ko nepieciešamība saprast ikvienam", kas "ekonomikas atplūdu situācijā pat aktualizējas", tāpēc kopumā 83 000 latu ieguldījums raidījumos LTV un Latvijas Radio esot attaisnojies. Kā vēsta "Diena", Rīgas dome noslēgusi 170 000 latu vērtus līgumus ar dažādiem medijiem, turklāt summa nav paredzēta visam gadam, jo lielākā daļa līgumu slēgta uz pusgadu, kas noslēgsies neilgi pēc pašvaldību vēlēšanām. Ievērojamākā daļa no šīs summas - 92 000 latu - paredzēta domes informācijas publicēšanai dažādos preses izdevumos, 46 696 latus šajā pusgadā tērēs par domes informācijas pārraidēm Latvijas Radio un komerciālajās radiostacijās, savukārt 31 950 latus dome līdz jūlijam tērēs par LTV ēterā rādīto raidījumu "Galva. Pils. Sēta.". Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses pārstāve Kristīne Liepa stāsta, ka tā pašvaldība "nodrošina informācijas pieejamību pilsētniekiem". Ar publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Rīgas domei nepietiekot, jo laikraksta auditorija esot pārāk maza. Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne uzskata, ka nebūtu nekādas bēdas, ja institūciju finansētie raidījumi radio un televīzijas ēterā vairs neparādītos. Viņa akcentē, ka liela daļa nozaru raidījumu uzrunā ļoti šauru auditoriju, tāpēc to finansēšana, viņasprāt, ir naudas šķērdēšana, jo šīs tēmas būtu jāizrunā nozaru konferencēs. Tāpat daudzos institūciju finansētajos raidījumos esot redzami centieni popularizēt sevi, nevis skaidrot nozares problēmas. Bažas par "spalvu spodrināšanu", izmantojot administratīvos resursus, īpaši aktualizējas tieši pašlaik, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām. Šādu iespēju varētu mazināt, sabiedrības informēšanas mērķiem paredzēto naudu ieskaitot pašu sabiedrisko mediju budžetos, nevis institūciju kasēs, kas šo naudu var izmantot tikai sevis popularizēšanai. Pagaidām gan šie raidījumi ir veids, kā sabiedriskajiem medijiem krīzes laikā aizpildīt raidlaiku. Citādi Latvijas Radio ēterā būtu atkārtojumi vai mūzika, norāda Latvijas Radio preses pārstāve Ilze Vasermane. Vēl rudenī LTV grasījās atteikties no institūciju finansētajiem raidījumiem, jo plānoja jaunus projektus, taču budžeta naudas samazinājums ieceres nogrieza kā ar nazi, tāpēc raidījumi palikuši ēterā. Par izvērtēšanas vērtu jautājumu, vai valstij jāfinansē raidījumi, uzskata premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tas jāskata kontekstā ar to, cik lielā mērā raidījumi var realizēt sabiedrisko mediju galvenos uzdevumus un kādi ir to reitingi, norāda premjera preses sekretāre Līga Krapāne, piebilstot, ka izvērtēšana ir būtiska arī tāpēc, ka nereti raidījumus izmanto konkrētu resoru reklamēšanai. Krapāne neizslēdz iespēju, ka Ministru prezidents pats piedāvās veikt šādu izvērtējumu, ja to nedarīs atbildīgie jomu ministri.
Jautājums: kā vērtējat valsts un pašvaldību institūciju raidījumu pirkšanu medijos? Pēdējais salmiņš sabiedriskajiem medijiem (LTV un LR) vai lieka naudas izšķērdēšana no valsts un pašvaldību sektora puses un drauds sabiedrisko mediju neatkarībai?
Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis: "Paskatīsimies uz šo jautājumu nevien no sabiedrisko mediju un/vai valsts un pašvaldības maciņa viedokļa, bet arī sabiedrības - mediju patērētāju interešu viedokļa. Diez vai kvalitatīvi sagatavoti un izglītojoši raidījumi par dabu būtu jāuztver kā drauds sabiedrisko mediju neatkarībai. Diez vai komercuzņēmumi jebkad ar patiesu rūpi un ieinteresētību dabas aizsardzībā sponsorēs regulārus TV un radio raidījumus par dabu, bet tādu mūsu mediju vidē katastrofāli trūkst. Jā, tie nenes peļņu, bet vienkāršs veselais saprāts saka - tādiem ir jābūt, acīmredzot - valsts finansētiem."
Poļina Nazarova, "European Hit Radio" Pārdošanas un mārketinga vadītāja: "Ja mēs paskatīsimies uz to, kādas institūcijas ir lielākās resursu „izmantotājas", viss kļūst skaidrs. Par ko gan tādu aktuālu varētu stāstīt Zivju fonds, lai būtu jātērē Ls 100 000? Domāju, ka valsts finansētiem raidījumiem noteikti ir jābūt, jo valsts uzdevums ir ne tikai iekasēt nodokļus, bet arī izglītot savus pilsoņus. Bet esošo raidījumu vērtība un atbilstība nospraustajiem mērķiem noteikti ir jāizvērtē."
8. LTV RUDENĪ CER PIEDĀVĀT JAUNU PAŠU VEIDOTU SERIĀLU
Neraugoties uz sarežģīto finansiālo situāciju, LTV vadība noskaņota gana optimistiski. Latvijas Televīzija (LTV) uz septembri cer radīt vairākus jaunus produktus, cita starpā, cenšoties atkal sākt kāda jauna seriāla ražošanu, intervijā "Latvijas Avīzei" stāstījis LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Patlaban tiek meklēti finansētāji, kas šo ideju varētu atbalstīt. "Esmu pārliecināts, ka sabiedriskajai televīzijai būtu jāražo viens ikdienas seriāls gadā, bet pavisam labi, ja līdzās tam mēs varētu ik gadus radīt "Likteņa līdumnieku" veida videofilmu. Var uztvert televīziju kā videotēku, kur tikai saliek kopā gatavus produktus, bet var veidot oriģinālraidījumus. Mēs vienmēr esam gājuši otro ceļu," sacījis Kots. Kots skaidrojis, ka ne no laba prāta LTV šķīries no seriāla "Neprāta cena". "Plānojot 2009.gadu, bija jāmeklē veidi, kā samazināt tēriņus par 2,4 miljoniem, turklāt mainījās PVN proporcija. Mums bija jāsagatavo izmaiņas TV budžetā divās dienās. Tā kā sabiedriskās televīzijas trīs pamatuzdevumi jānotur obligāti, varējām ķerties klāt tikai izklaidei. Apturot seriāla īstenošanu, ieguvām pusmiljonu." "Pēc samazinājuma, kas bija viesuļvētrai līdzvērtīgs šoks, pirmo nedēļu mēģinājām saprast, kas īsti noticis un ko var risināt. Pirmais, ko atrisinājām, bija dalība Eirovīzijā, jo tur ir saistības pret EBU - atradām līdzfinansētāju. Paralēli notika vienošanās ar "Neprāta cenas" atbalsta fondu, kurš bija gatavs vākt ziedojumus. Tam piekritu, jo man pašam kā televīzijas vadītājam būtu nepieņemami vākt ziedojumus kādam atsevišķam projektam," sacījis LTV vadītājs. "Esmu konsultējies ar juristiem, nosūtījām fondam divas vēstules ar lūgumu paskaidrot, kur un kā līdzekļi tiek tērēti, - jo sludinājuma teksts vēstīja, ka tie tiks izmantoti vai nu LTV seriāla "Neprāta cena" veidošanai vai arī labdarībai. Atbildes neesam saņēmuši, gatavoju stiprāku juridisku dokumentu, un pastāv iespēja, ka iesim uz tiesu, lai kompensē patērēto reklāmas raidlaiku. Es nekad nebūtu iedomājies, ka sabiedriskā TV vāc līdzekļus citas programmas seriālam, kura rādīšana turklāt - nav ko slēpt - uzlikta tieši virsū "Panorāmai"..." piebildis Kots.
Jautājums: Jauns LTV veidots seriāls, kad tikko nācies šķirties no seriāla "Neprāta cena" - apsveicams optimisms un utopija vai reāli sasniedzams mērķis no Kota k-ga puses?
Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis: "Seriāls bija vitāli nepieciešams LTV reitingu uzturēšanai, un arī šobrīd tas ir jautājums par to pašu - būs reklāmdevēju interese par LTV vai nebūs. Būs tad, ja būs reitingi... Papildus jautājums - arī tāds pats kā mums visiem - kā ietaupīt, tomēr izgatavojot kvalitatīvu seriālu, kas nodrošinātu televīzijai pietiekami nozīmīgu auditoriju."
Poļina Nazarova, "European Hit Radio" Pārdošanas un mārketinga vadītāja: "Grūti iedomāties, no kurienes radīsies nauda jaunajam projektam, ja LTV nevarēja pavilkt jau esošo. Jauna seriāla veidošana prasītu daudz lielākus ieguldījumus nekā esošā uzturēšana, tāpēc šāds apgalvojums šķiet pārlieku optimistisks. Ja nu gadījumā, protams, nauda nesāks augt uz kokiem."
Svarīgākos notikumus nozarē vērtēja:
Andra Treibaha, "Publicis Riga" direktore, Andrejs Sergejevs, "One.lv" mārketinga direktors, Ģirts Ozols, "MMS Communications Latvia" direktors, Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents; Ieva Irbina, "Leo Burnett Riga" direktore, Juris Liepiņš, SIA "Media House" valdes loceklis, Mārtiņš Traubergs, "TNS Latvia" mediju pētījumu projektu direktors; Poļina Nazarova, "European Hit Radio" Pārdošanas un mārketinga vadītāja, Zane Šneidere, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas pasniedzēja, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, Valsts kases preses sekretāre.
Komentāri: Aizvadītās nedēļas notikumu TOP mediju nozarē (17.04.2009-24.04.2009)